Izveidota peldēšanas leģendas Agra Kārkliņa ceļojošā balva

Ar Latvijas Peldēšanas federācijas Goda prezidenta Ulda Zemzara iniciatīvu un Liepājas pilsētas domes atbalstu tapusi Liepājas peldēšanas leģendas “Agra Kārkliņa ceļojošā balva peldēšanā”, kas tiks pasniegta kā viena no balvām ikgadējā Latvijas novadu kausa izcīņā peldēšanā, kurā sacenšas Zemgales, Kurzemes, Latgales un Vidzemes novadu peldētāji kopš 1990. gada.

Latvijas novadu kausa dibinātājs Uldis Zemzars atklāj, ka jau izsenis vēlējies īpaši izcelt Liepājas peldēšanas leģendu Agri Kārkliņu, kurš kā pirmais no Latvijas peldētājiem 100 metrus brīvajā stilā 1961. gada 15. aprīlī nopeldēja ātrāk par vienu minūti. “Paredzu, ka šis ceļojošais izcilības kauss kopā ar Liepājas pilsētas domes naudas balvu būs prestižs apbalvojums Latvijas novadu kausa sacensību labākajam peldētājam 100 metru brīvajā stilā. Jo vairāk gadu šī balva tiks izcīnīta, jo tā kļūs vērtīgāka. Pats galvenais, ka balva ir populārākajā peldēšanas disciplīnā un, ka reizē ar to atceramies liepājnieku Agri Kārkliņu,” norāda  U.Zemzars.

27. Latvijas novadu kausa izcīņa peldēšanā norisināsies Jelgavā, 25. un 26. novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātes peldbaseinā, kurā tiks pasniegta jaunizveidotā “Agra Kārkliņa ceļojošā balva peldēšanā” kopā ar 100 EUR Liepājas pilsētas domes naudas balvu.

Uzziņai:

Agris Kārkliņš dzimis Liepājā 1942.gada 20.februārī. Liepājā 1956.gadā sākušās arī viņa kā peldētāja sporta gaitas, kad viņš, mācīdamies 10. septiņgadīgajā skolā Liepājā, 14 gadu vecumā sāka trenēties pie jauniņās, 1954.gadā Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu absolvējušās peldēšanas treneres Ārijas Hibneres.

Agris bija centīgs, un centība ar laiku nesa rezultātus. Iesākumā godalgotas vietas viņš ieguva jauniešu sacensībās līdz sasniedza Latvijas izlases peldētāju līmeni, sacensībās kļūstot pat par ātrāko Latvijā. Drīz pēc skolas beigšanas A.Kārkliņš turpināja mācības Rīgā. 1964.gadā ar izcilību pabeidzis Rīgas civilās gaisa flotes speciālo dienestu aviācijas skolu virszemes radioiekārtu tehniskās ekspluatācijas lidaparātu vadīšanai un nosēdināšanai specialitātē. 1972.gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu radiotehnikas specialitātē. Savas gaitas peldēšanā Rīgā Agris Kārkliņš turpināja pie “Dinamo” trenera Jura Rodes, kurš pats 50-tajos gados bija Latvijas rekordists un čempions peldēšanā.

Agris Kārkliņš bija otrais Latvijas peldētājs, kurš 1961.gadā ieguva prestižo PSRS Sporta meistara nosaukumu (pirmo – Lilija Pētersone 1949.gadā). Šo meistara rezultātu Agris uzrādīja Maskavā 1961.gada 6.maijā 50m baseinā, 200m peldējumu brīvajā stilā paveicot 2 minūtēs un 10 sekundēs (2:10,0).

Savas peldētāja karjeras laikā Agris Kārkliņš deviņas reizes brīvā stila distancēs izcīnījis Latvijas čempiona nosaukumu: 100m (1961., 1963., 1964., 1966.), 400m (1961., 1962., 1964.), 1’500m (1960., 1963.) un uzstādījis 13 Latvijas rekordus:

            * septiņus 25m baseinā 100m (1961., 1963.),  200m (1961., 1963.), 400m (1960., 1961., 1964.);

            * sešus 50m baseinā 100m (1961., 1963.), 200m (1961.), 400m (1963.), 800m (1963), 1’500m (1963.).

No šiem rekordiem viens ir īpašs. Agris Kārkliņš pirmo reizi Latvijas vēsturē 100 metrus nopeldēja ātrāk par vienu minūti. Šo, presē minēto “sapņu” robežu, Agris Kārkliņš pārkāpa/izpeldēja Rīgā, VEF 25m baseinā 1961.gada 15.aprīlī, skarot finišu pēc 59,7 sekundēm. Agris kļuvis par Latvijas leģendu peldēšanā, par tādu pat kā pasaulē  zināmais peldētājs un aktieris Džonijs Veismillers (Johnny Weismuller), kurš šo “sapņu” robežu izpeldēja Kalifornijā, ASV 1922.gada 9.jūlijā, 100 metrus veicot 58,6 sekundēs.

Agris Kārkliņš tika ievērots arī aiz Latvijas robežām. 1961.gadā viņu iekļāva PSRS izlases sastāvā un viņš piedalījās PSRS – Anglija valstssacīkstēs Maskavā Lužņiku 50m peldbaseinā.

Peldēšanas sportu Agris nekad neaizmirsa. Dažkārt par savām sporta gaitām tika stāstīts arī abām Agra Kārkliņa meitām – Aelitai un Andai, kuras bija kļuvušas par Agra „sapņu” meitenēm. Arī meitas savu papu (tā ģimenē tika dēvēts tētis) ļoti mīlēja un ar viņu lepojās.

Ar Agri Kārkliņu var lepoties arī Latvija.

Avots: Liepājas pilsētas domes Sporta pārvaldes

QR Code Business Card