Latvijas Peldēšanas federācija (LPF), kas ir Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītā sporta federācija, ievērojot tai Sporta likuma 10.panta 4. un 41. daļā noteiktās tiesības, un pārstāvot 49 juridiskos biedrus, tai skaitā 14 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, ir nosūtījusi aicinājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, skatot Ministru kabineta noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (MK noteikumu projekts), svītrot no tā noteikumu 18.punktu, kas nosaka peldbaseiniem paaugstinātas telpu platības prasības uz vienu apmeklētāju.
LPF, iepazīstoties ar MK noteikumu projektu, kā arī šo MK noteikumu projekta anotāciju, vērš Jūsu uzmanību uz šādām nepilnībām, kas saistās ar konkrēto noteikumu punktu:
1. Noteiktais ierobežojums ir balstīts uz vispārīgām frāzēm, kas ir vienlīdz precīzi attiecināmas gan uz sporta aktivitātēm peldbaseinā, gan uz jebkāda cita veida sporta aktivitātēm. Proti – MK noteikumu anotācijā ir norādīts: “Prasība nodrošināt 12 m2 uz cilvēku no ūdens virsmas attiecas uz baseiniem, kur veic aktīvas fiziskās nodarbības, kuru rezultātā paātrinās cilvēka elpošanas un var notikt aktīvāka vīrusa izdalīšanas, savukārt rekreācijas baseinos cilvēkiem neveicot fiziskās aktivitātes, vīrusa izdalīšanās riski ir pielīdzināmi ikdienas situācijai, tādēļ arī baseina platības uz vienu cilvēku nosacījumi tiek pielīdzināti kopumā noteiktajiem ierobežojumiem”.
Norādām, ka no sporta fizioloģijas viedokļa viena no elpošanas sistēmas būtiskākajām funkcijām ir skābekļa uzņemšana un nogādāšana muskuļos, lai nodrošinātu efektīvu to darbību un veiktā uzdevuma izpildi. Tas nozīmē, ka cilvēka elpošana paātrinās pie pilnīgi ikvienas fiziskās aktivitātes – sākot no kāpšanas pa trepēm, nūjošanas un līdz pat futbola spēlēšanai un peldēšanai.
Pētījumi pierāda, ka peldēšana attīsta krūšukurvja elastību, diafragmu un palielina plaušu kapacitāti, tādējādi sniedzot iespēju organismam vairāk saņemt skābekli, kā arī ļauj elpai kļūt lēnākai un dziļākai. Turklāt peldēšanas sportam specifiskās iezīmes (ķermeņa atrašanās horizontālā stāvoklī, galvas atrašanās ūdenī, utt.) nosaka to, ka peldot sportistam elpošanas sistēmas intensitāte ir līdz pat divas reizes mazāka nekā citos sporta veidos. Tāpat jānorāda, ka MK noteikumu projekta autori nav ņēmuši vērā to, ka peldēšanas sports ir faktiski vienīgais sporta veids, kurā notiek apzināta elpošanas kontrole, kontrolējot gan ieelpas-izelpas intensitāti, gan to laiku un ilgumu – peldēšanā sportisti ieelpu veic paceļot galvu virs ūdens, bet izelpu – zem ūdens (skat. grafisku attēlu pielikumā).
Līdz ar to, LPF uzsver, ka nav nekāda racionāla pamata un argumentu, kas norādītu uz to, ka peldēšanas laikā būtu lielāki vīrusa pārneses riski nekā citu sporta veidu treniņu laikā.
2. MK noteikumu projekta 18.punkts nosaka tikai telpu platības ierobežojumus, bet nenosaka ierobežojumu distances ievērošanai peldēšanas treniņu laikā, līdz ar to šādam punktam nav nekādas praktiskas ietekmes uz iespējamo vīrusa izplatību un nodošanu starp apmeklētājiem. Proti – atbilstoši MK noteikumu projekta 6.2. punkta 5.apakšpunktam sporta aktivitātēm peldbaseinā, tāpat kā jebkurai citai sporta aktivitātei, nav nepieciešams ievērot 2 metru fizisku distanci (6.2. “neievērojot šo noteikumu 6.1.punktā noteikto, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var:” “6.2.5. sportisti, sporta speciālisti un sportistus apkalpojošie sporta darbinieki sporta treniņu (nodarbību) un sporta pasākumu laikā. Minētais nosacījums ir attiecināms uz jebkura veida nodarbošanos ar sportu (tai skaitā amatieru sportu un fiziskām aktivitātēm veselības saglabāšanai un uzlabošanai)”).
Līdz ar to nav skaidra MK noteikumu projektā iekļautā 18.punkta faktiskā jēga un ietekme uz potenciālo risku mazināšanu.
3. MK noteikumu projekta 18.punktā noteiktais ierobežojums rada nevienlīdzīgu un diskriminējošu attieksmi pret peldēšanas sportā iesaistītajiem bērniem un jauniešiem. Ar šādiem ierobežojumiem faktiski tiek diskriminēts trešais masveidīgākais bērnu un jauniešu sporta veids Latvijā,
Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekts neparedz distancēšanās ierobežojumus peldēšanas sportā iesaistītajiem, 18.punkta faktiskā un vienīgā ietekme būs tikai uz peldbaseina pārvaldnieku izmaksām, kuras tiešā veidā nāksies segt peldbaseinu apmeklētājiem – šāda MK noteikumu redakcija nozīmēs to, ka bērnu un jauniešu nometņu organizatoriem, kā arī interešu izglītības un profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm arī turpmāk izmaksas uz vienu grupas audzēkni 2 reizes pārsniegs ierastās izmaksas. Tas, savukārt, nozīmē, ka samazināsies bērnu un jauniešu iespējas piedalīties šajās nometnēs un treniņos.
Tāpat MK noteikumu projekta 18.punkts rada diskriminējošu un nevienlīdzīgu attieksmi pret peldēšanas sporta sacensību organizatoriem, kuriem ar šādiem ierobežojumiem faktiski tiek izslēgtas iespējas rīkot pat lokāla mēroga sacensības.
4. Visbeidzot, norādām, ka bērnu un jauniešu sportam ir jābūt Latvijas veselības sistēmas prioritātei un peldēšanas sports ir viens no veselīgākajiem un funkcionāli pilnvērtīgākajiem sporta veidiem. Vēl vairāk – peldēšanas treniņi (nodarbības) nodrošina dzīvību saglabājošu prasmju apguvi. Liedzot iespēju jauniešiem pilnvērtīgi realizēt sevi izvēlētajā sporta veidā, viņi ne vien neapgūs vitāli nepieciešamās ūdens kompetences prasmes, bet arī vairāk dosies peldēties atklātās ūdens tilpnēs. Jau šobrīd noslīkušo skaita ziņā Latvija ir starp vadošajām valstīm visā ES, mums nav tiesību šo situāciju vēl vairāk eskalēt.
Peldēšana ir trešais masveidīgākais bērnu un jauniešu sporta veids Latvijā (vairāk iesaistīto ir tikai futbolā un basketbolā) – ar peldēšanas sportu nodarbojas 8% no 86 Latvijā atzīto federāciju pārstāvētajos sporta veidos iesaistītajiem audzēkņiem vecumā līdz 18 gadiem. Valsts pārvaldes ierēdņu izpratnes trūkums par sporta veida specifiku nedrīkst kalpot par pamatu tam, ka tiek diskriminēti peldēšanas sporta veidos iesaistītie bērni un jaunieši un tiek apdraudēta viņu fiziskā veselība. LPF tās biedru un visas sabiedrības vārdā aicina nepieļaut šādu diskriminējošu kļūdu.
Ņemot vērā uzskaitītos argumentus un norādītās nepilnības, aicinām Ministru prezidentu un ministru kabinetu, skatot Ministru kabineta noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, svītrot no tiem 18.punktu un noteikt peldēšanas sportam vienādas prasības ar pārējiem sporta veidiem.
