Turpināsies darbs pie peldētapmācības nodrošināšanas pēc iespējas lielākā aptverē visā Latvijā, prioritāri koncentrējoties uz vietām, kur tas iespējams bez īpašiem apgrūtinājumiem. Apņemšanās pausta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF), biedrības “Peldēt droši” un Rīgas domes pārstāvju tikšanās laikā.
Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam kā viena no prioritātēm izcelta programmas “Drošība uz ūdens” īstenošana, taču atbilstoši LPF sniegtajai informācijai tikai trešdaļā skolu mācību saturā iekļauta peldētapmācība. Pārējās izglītības iestādēs vai nu tiek īstenoti īslaicīgi projekti, vai peldētprasmi skolēni apgūst interešu izglītībā. 21% izglītības iestāžu peldētapmācība netiek īstenota vispār.
“Latvijā ik gadu noslīkstot dzīvību zaudē vairāk nekā 100 cilvēki, tostarp vidēji 10 bērni vecumā līdz 19 gadiem. To galvenokārt var skaidrot ar nepietiekamu peldēt prasmi un vājām zināšanām par drošību uz ūdens. Taču, tā kā nauda peldēšanas stundām tā arī nav atrasta, labā griba palikusi vien uz papīra,” atzīst LPF prezidents Aivars Platonovs.
9. aprīlī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija skatīja jautājumu par peldēšanas apmācību nodrošināšanu izglītības iestādēs. Tās laikā vēlreiz tika aktualizēts, ka, pretēji stereotipam, Latvijā peldēšanas apmācības skolās joprojām nav obligātas, nav arī vienotas apmācības programmas, ir nepietiekams peldēšanas skolotāju skaits, atsevišķās pašvaldībās, pat tajās, kurās ir peldbaseini, peldēšanas apmācības īsteno vienu gadu vai tās netiek īstenotas vispār.
Pēc tikšanās Saeimā Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zivarts uz sarunu 18. aprīlī aicināja jomas ekspertus no LPF, biedrības “Peldēt droši” un Rīgas domes. Tikšanās laikā puses vienojās par turpmākajiem soļiem mērķa īstenošanā – vairot ūdens kompetenci, izpratni par drošu atpūtu uz un pie ūdens un potenciālo risku novēršanu.
Veicamo darbu sarakstā kā primāra noteikta situācijas izpēte. Kā atzīst LPF pārstāvji, ar esošo infrastruktūru varētu nodrošināt peldēšanas apmācības 75% bērnu, taču, lai sagatavotos programmas ieviešanai, ir nepieciešams apzināt peldbaseinu kapacitāti un pedagogu pieejamību. Tāpēc Valsts izglītības satura centrs apkopos datus par peldētapmācības nodarbību norisi, dalībnieku un nodarbību skaitu, apmeklējumu, nodarbību cikla ilgumu, pedagogu kvalifikāciju un citiem aspektiem.
“Tikšanās laikā vienojāmies par vienotas peldētapmācības programmas izstrādi, kas paredzētu divu mācību gadu laikā īstenot 72 stundu peldēšanas un drošības uz un pie ūdens apmācības. Papildus jānodrošina arī pedagogu apmācība, jo mūsu pieredze rāda, ka šobrīd peldbaseinos strādā sporta pedagogi bez pietiekamām peldētapmācības zināšanām. Diemžēl sastopam skolotājus, kuri māca, bet paši peldēt neprot, vai arī viņiem nav sapratnes par peldētaprasmi kā dzīvību glābjošu prasmi,” stāsta biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.
Lai būtu iespēja sekot līdz programmas apguves rezultātiem, darba uzdevumos iekļauta arī peldētapmācības programmas dalībnieku prasmju monitoringa metodes izstrāde un datu ievades sistēmas izstrāde.
Savukārt, lai uzlabotu drošības aspektus jau notiekošo nodarbību laikā, IZM nosūtīs izglītības iestādēm LPF izstrādātās vadlīnijas par drošības aspektiem peldētapmācības nodarbību laikā. Tās nosaka maksimālo bērnu skaitu grupā vienam pedagogam, nepieciešamību nodarbības laikā nodrošināt papildu uzraudzību – tā saucamo četru acu principu, un citas.
Atbalsts interešu aizstāvībai cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanas jomā LPF sniegts no Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Aktivitāte tiek īstenota programmas NVO Fonda projekta “Atbalsts LPF darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanas jomā” ietvaros. Par aktivitāšu saturu atbild biedrība “Latvijas Peldēšanas federācija”.
