Latvijas Peldēšanas federācijas biedru kopsapulcē 29. martā vienbalsīgi apstiprināts 2022. gada darbības pārskats un LPF aktivitāšu un ieņēmumu-izdevumu plāns 2023. gadam, kā arī jauna statūtu redakcija. Ikgadējā kopsapulcē, nodrošinot kvorumu, piedalījās 26 no 49 juridiskajiem biedriem.
Ikgadējā LPF prezidenta ziņojumā par aizvadīto gadu, Aivars Platonovs atzīmēja: “Lai arī 2022.gadā ir izdevies būtiski audzēt LPF budžeta ieņēmumus, jaunus izaicinājumus nesa politiskā situācija – Krievijas iebrukuma Ukrainā. Vairākas starptautiskas sacensības tika pārceltas uz tālākiem galamērķiem, energo krīzes ietekmē cenu pieaugums atstāja ietekmi uz izdevumu sadaļu. Ar nožēlu jāsaka, ka izdevumus palielināja arī dažu biedru destruktīvas rīcības, kas ne tikai palielināja izdevumus par juridiskajiem pakalpojumiem, bet arī radīja būtiski kaitējumu federācijas tēlam un reputācijai.”
2022.gadā LPF izlases pamatsastāvā tika iekļauti 20 sportisti. Augstvērtīgākos rezultātus Latvijas sportisti sasniedza pasaules čempionātā Ungārijā, kurā 4x100m kombinētajā stafetē jauktajām komandām Daniils Bobrovs, Ģirts Feldbergs, Ieva Maļuka un Gabriela Ņikitina ar jaunu nacionālo rekordu izcīnīja augsto 15.vietu. Tāpat šajā čempionātā 200m kompleksā Latvijas rekordu sasniedza Ieva Maļuka. Tikmēr junioru vidū īpaši jāizceļ Kristapa Miķelsona sniegums, kurš oktobrī FINA pasaules kausa posmā Berlīnē pārsteidzoši iekļuva sacensību finālā un, izpildot pasaules čempionāta kvalifikācijas normatīvu, izcīnīja 8. vietu. Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā mūsu jaunie peldētāji izcīnīja 10. vietu 4x100m kombinētajā stafetē.
Kopumā sportistu peldēšanas sporta programmā 2022. gadā iztērēti vairāk nekā 260 000 EUR, kas ir ievērojamas investīcijas peldēšanas sporta attīstībā un veido teju pusi no LPF 2022.gada izdevumiem.
Pērn LPF ir īstenojusi 13 dažādas sacensības un to seriālus, to nodrošināšanai tērēti 77 731 EUR jeb 15% no kopējiem izdevumiem. Kā lielākās LPF rīkotās sacensības pērn bija Latvijas atklātais čempionāts peldēšanā (50m), kas vienlaikus bija arī Starptautiskās federācijas atzītas pasaules čempionāta kvalifikācijas sacensības un pulcēja vairāk nekā 440 dalībniekus.
Izglītības projektu ietvaros rīkoti vairāk nekā 18 dažādi profesionālās pilnveides kursi peldēšanas treneriem un sporta pedagogiem. To starpā jāizceļ sadarbībā ar LOK rīkotie SOK OS programmas tehniskie kursi treneriem, kurus vadīja pieredzējušais eksperts Stefano Nurra. Kursu ietvaros tika nodrošinātas ne vien teorētiskās zināšanas treneriem, bet arī 13 Latvijas izlases pamatsastāvā iekļauto sportistu tehnikas un biomehānisko parametru analīze, veicot katram sportistam individuāli izstrādātu testēšanas metodiku un uzdevumu kopumu. Izglītības projektiem 2022. gadā tērēti 55 555EUR (10% no kopējiem gada izdevumiem).
A. Platonovs biedrus iepazīstināja ar detalizētu pārskatu par pārējām aizvadītā gada aktivitātēm un budžeta izlietojuma pozīcijām, kā arī sniedza atbildes uz kopsapulces dalībnieku uzdotajiem jautājumiem.
LPF izpilddirektore Aļona Fokina un treneru komitejas pārstāvis Germans Jakubovskis klātesošos iepazīstināja ar izlases sportistu testu rezultātiem. “Tik plaši testi un to rezultātu analīze visiem izlasē iekļautajiem sportistiem šogad norisinājās pirmo reizi. Tas ir milzīgs ieguvums un ieguldījums nākotnē. Mūsdienās augsti sasniegumi ir balstīti uz datiem un pareizu treniņu metodiku jau agrīnā vecumā,” stāstīja G.Jakubovskis. Būtisks priekšnosacījums peldēšanas sporta turpmākai attīstībai ir sportistu skaits palielināšana un motivēšana augtākiem rezultātiem.
Atsaucoties uz 2022. gada kopsapulcē rosinātajam – pārstrādāt LPF Statūtus, ievērojot FINA izstrādātās labas pārvaldības vadlīnijas, nacionālos normatīvos aktus, kā arī nepieciešamību pilnveidot federācijas pārvaldības un darbības struktūru, t.s. izveidojot plašāku revīzijas institūciju, kopsapulcē tika apstiprināta LPF jaunā statūtu redakcija un noteikti pārejas noteikumi, kas paredz līdz 2023. gada 1. jūlijam sasaukt ārkārtas biedru sapulci, lai ievēlētu Revīzijas komiteju.
Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 39.panta 2. daļai statūtu grozījumu stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, bet attiecibā uz trešajām personām – tikai pēc statūtu grozījumu reģistrēšanas reģistrā.
